Pasaulei, kas pielūdz uzvaru, nevajadzētu būt pārsteigtai, kad konflikts kļūst par normu.

Krīzes, kas mūsdienās satricina pasauli, nav tikai ģeopolitiskas. Tās atspoguļo arī vērtības, kuras sabiedrība izvēlas atalgot.

Izsaki savu viedokli! 🎯 “Pasaule, kas atalgo tikai uzvaru, turpinās radīt konfliktus”"Autors Dejans Trpkovičs"

2026. gada 13. marts | Pirms vienpadsmit gadiem beļģu psihoanalītiķis Pols Verhegs laikrakstā “The Guardian” publicēja rakstu ar tiešu nosaukumu: “ Neoliberālisms ir atklājis mūsos sliktāko .” Toreiz daudzi cilvēki to droši vien uztvēra kā akadēmisku pārdomu par darba vietas kultūru un mūsdienu kapitālisma psiholoģiskajām sekām. Šo rakstu joprojām tik aktuālu padara ne tikai pati kritika, bet arī tas, cik skaidri tas palīdz izskaidrot pasauli, kurā mēs tagad dzīvojam.

Mans viedoklis ir tāds, ka mēs redzam plašākas sekas kultūrai, kas gadu desmitiem ir slavinājusi konkurenci, sniegumu, tēlu un savtīgumu, vienlaikus pastāvīgi vājinot solidaritāti, atbildību un jebkādu patiesu kopīga mērķa sajūtu. Ekonomiskā sistēma, kas atalgo psihopātiskas personības iezīmes, ir mainījusi mūsu ētiku un personības.

Šī domāšanas veids neaprobežojās tikai ar biznesu, karjeru vai ekonomiku. Tas ietekmēja politiku, sabiedrisko dzīvi, starptautiskās attiecības un visbeidzot to, kā valstis mijiedarbojas viena ar otru. Taču tas ienāca arī mūsu personīgajā dzīvē: kā mēs vērtējam sevi, kā mēs vērtējam citus, cik daudz laika mēs veltām savām ģimenēm un pat kā draudzība saglabājas kultūrā, kas nepārtraukti mudina mūs uzstāties, salīdzināties un pierādīt savu vērtību.

Kad sabiedrība māca cilvēkiem, ka panākumi ir viss, ka vājums ir nepieņemams un ka dzīve būtībā ir sacensības, mums nevajadzētu pārsteigt, ka publiskās diskusijas kļūst skarbākas, politika kļūst ciniskāka un globālā spriedze kļūst bīstamāka. Šādā vidē sadarbība sāk šķist naiva, kompromiss – vājš, un spēku kļūst vieglāk attaisnot. Tā pati loģika nemanāmi ietekmē arī ikdienas dzīvi. Tā padara cilvēkus mazāk pacietīgus, mazāk klātesošus un mazāk spējīgus novērtēt attiecības par to, kādas tās ir, nevis par to, ko tās sniedz.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tik daudzas mūsdienu krīzes šķiet saistītas, pat ja tās notiek ļoti dažādās pasaules daļās. Kari, politiskā nestabilitāte, sociālās dusmas, neuzticēšanās starp tautām, pieaugošais ekstrēmisms un nopietna dialoga sabrukums nav izolētas norises. Tās atspoguļo dziļākas morālas un kultūras pārmaiņas. Mēs esam izveidojuši pasauli, kas vairāk atalgo dominēšanu nekā gudrību, redzamību vairāk nekā būtību un īstermiņa ieguvumus vairāk nekā ilgtermiņa atbildību.

Visvairāk mani uztrauc tas, ka šī mentalitāte ietekmē arī parastos cilvēkus. Tā rada nemierīgas, izsmeltas un neapmierinātas sabiedrības. Cilvēkiem pastāvīgi tiek teikts, ka viņi ir brīvi, tomēr daudzi jūtas bezspēcīgi. Viņiem tiek teikts, ka panākumi ir pieejami ikvienam, tomēr arvien vairāk cilvēku jūtas atstumti, ignorēti vai vienreizlietojami. Šāda veida spiediens nepaliek privāts. Tas parādās mājās, saspīlētās laulībās, attālinātās ģimenes attiecībās, virspusējās draudzībās, izdegšanā, aizvainojumā, agresijā, polarizācijā un pieaugošā gatavībā vainot citus.

Tāpēc šis vecais fragments joprojām šķiet aktuāls. Ne tāpēc, ka pasaule apstājusies, bet gan tāpēc, ka tas virzījās tālāk virzienā, par kuru brīdināja.

Mēs tagad dzīvojam ar tās pašas loģikas ģeopolitisko versiju: darījumu alianses, pastāvīga sāncensība, morāla pretruna un ļoti vāja apņemšanās ievērot cilvēka cieņu, kad uz spēles ir vara vai peļņa. Rezultāts ir pasaule, ko mēs redzam šodien: vairāk konfliktu, mazāk uzticēšanās un pārāk maz cilvēcības.

Mans pārdomu krājums ir vienkāršs. Pasaulei, kas organizēta ap pastāvīgu konkurenci, nevajadzētu brīnīties, kad tā rada pastāvīgas krīzes. Un, kad šī pati loģika ienāk mūsu mājās, draudzībā un privātajā dzīvē, tā lēnām atņem attiecībām rūpes un stabilitāti, kas padara gan cilvēkus, gan sabiedrības stiprākas. Ja uzvara kļūst par augstāko vērtību, konflikts galu galā kļūst par kopīgu valodu.

rīkotājdirektors, PRODIREKT
Dibinātājs Verbalists Education & Language Network